And time goes past.

vakardiena. mmm... no sākuma jauks brauciens ar mazo māsu pie õmas. pasēdēju,pagaidīju. saliku savu somu. ieliku pret odu sveci,šķiltavas,fotoaparātu,sulu,jaku,empīti. mans ceļojums pa vecajām kazarmām sākās.
iegāju kazarmu zõnā,pasēdēju,paskatījos apkārt un izdomāju,kur gribu no sākuma doties. protams,pirmais objekts bija galvenā kazarma [idk kas tā tāda ir un kā viņu sauc]. iespaidīga ēka. gara. liela. un krāsas vēl saglabājušās. blāvi rõzā. skaisti. piegāju tuvāk. pārņēma patīkamas emocijas. emocijas par to,ka es tagad stāvu tur,kur kādreiz gāja simtiem cilvēku. simtiem cilvēku,kas tur dzīvoja,cīnījās un centās izdzīvot. uzņēmu pāris fotogrāfijas,pārbaudei. iegāju iekšā. manām acīm pavērās ideāls skats. tā ēka bija brīnumaina. vecās trepes saglabājušās. žēl,protams,ka viss bija mudžu mudžekļiem,bet es viņu kārtīgi izstaigāju. katru istabu. piegāju pie tumšākās,kur neko nevarēja redzēt,izņēmu ārā sveci & šķiltavas. aizdedzināju. pārņēma atkal tāda dīvaina sajūta,šoreiz varbūt nedaudz bailes. tā arī nesapratu,kas tur ir. visapkārt,vēja plūsma,durvis čīkst,gluži kā šausmu filmā,logi izsisti... virinās turpu-šurpu. vēsture. atmiņas. pārdomas. izgāju no ēkas. aizgāju aiz stūra. ieraudzīju uzrakstu 'MEDPUNKTS'. nespēju neieiet. iegāju iekšā un no sākuma prātoju,vai abas ēkas ir savienotas,jo iepriekšējā ieeju neredzēju uz medpunktu. kad es iegāju. viss šķita tik nereāls. ēka neatgādināja medpunktu. ja nu vienīgi mūžīgā smarža,kuru glabā sienas. medikamentu smarža. pārņēma neizskaidrojamas sajūtas. es centos iztēloties kādu no pacientiem un ar kādām sūdzībām viņš vērstos. iztēlojos asinis. iztēlojos visu to,ko mums kārtējo reizi stāstīja medicīnas muzejā. visas tās sāpes bez jaunajām tehnoloģijām. palika nedaudz baisi un nedaudz žēl. gāju tālāk. no sākuma es gribēju ieiet tajā ēkā,kur logā stāvēja mantiņa,bet diemžēl tās mantiņas vairs nebija. iegāju citā ēkā,kas bija uzreiz pa ceļam. tā izrādījās pirts. vismaz tā izskatījās. tik daudz flīžu un tik interesanti. tajā ēkā es uzņēmu vienu fascinējošu bildi. mani tā bilde ļoti piesaista. izstaigāju visus stāvus. viņi laikam bija 2 vai 3. īsti neatceros. biju pārāk pārņemta ar interesi par ēku,nevis stāviem. tajās istabās bija daudz krēslu. daudz salauztu krēslu. lielas telpas. šķiet,ka varbūt ēdnīca. iespaidīgi. izstaigāju atkal jau visus stāvus. aizraujoši. iegāju nākamajā,tā bija karavīru rota. uzgāju otrajā stāvā & tur bija elpu aizraujošs skats. tur stāvēja skapīši,kuros glabājās ieroči. uz katra nodalījuma.. bija cilvēka vārds,uzvārds un profesija. tur bija arī sievietes. to tiešām bija vērtīgi redzēt. turpat netālu mētājās arī aploksne. tajā kādreiz bija vēstule. tā vēstule bija adresēta Vladimiram. lai vieglas viņam smiltis,ja viņš jau ir tajsaulē. izstaigāju šo ēku ar lielu sajūsmu. tālāk devos uz turieni,kur jau sen gribēju pabūt. uz tās ēkas bija uzraksts "uzmanību,dzīvībai bīstami".. hmm. tādu iepriekš nebiju redzējusi. bet manas acis jau sen bija iekārojušas šo ēku. nekas cits man neatlika. gāju. vienalga,kaut vai arī dzīvībai draud briesmas. iegāju. vienstāva maza mājiņa. nekas īpašs. uzņēmu fotogrāfiju. tagad pārskatos foto,nevaru saprast,kas bija ēkas pusē. atgādina cilvēku,bet noteikti,ka tas nav cilvēks. es vēl atceros,ka apgāju apkārt un neko tādu neredzēju.. hm.. nogāju no kalniņa lejā & atradu vēl dažas interesantas lietas. vecu kasti ar vācu uzrakstu. pāršautu tēmēšanas lapu. mans ceļojums beidzās pie jūras,upes IDK. izskatījas tpt iespaidīgi. kādreiz tur peldējās karavīri. tas atkal ir tik anormāli skaisti. aizbraucu mājās,pārskatīju fotogrāfijas. devos gulēt. centos aizmigt,bet nespēju. visu laiku degunā bija medpunkta smarža & domas par karavīriem. domas par to,kā viņiem tur klājās un ko viņi tur darīja. es jutos vainīga. hmmm..

c:

Lika aizdomāties. "mjam. man ir daudz lietas,kuras nekad nedarītu mūžā. visas pieder pie sadistiskajām. vispār,es nesaprotu sadistus. sāpes. man brīžiem no sāpēm ir bail."
bet tik tiešām. man pēdējā laikā ir bail no sāpēm... nu tādām,garīgām. fiziskām,tās ta pāries,bet garīgās... paliek ar vien vairāk bail iet un kļūdīties,neiet un kļūdīties. ir palicis bail darīt kaut ko.. dzīvē šobrīd man ir melnā svītra & morālais pagrimums,garīgais. es slīkstu visā tajā. palikusi atkal viena. nu cik nu viena,bet viena,jā. atgriežas viss veicais. kāpēc.. iesākot jaunu dzīvi.. kad viss ir beidzies,viss skaistais viņā ir beidzies,tu atkal kļūsti par tādu pašu kā sākumā? par tādu egoistu,uzsāc pīpēt atkal,dzert,ietusēēēt ar tādiem,kuri grib tikai vienu. pašlaik man ir miera sajūta.. varbūt tāpēc,ka otro reizi vairs tik ļoti nesāp. nav tik grūti. jā,tā ir otrā reize. un otrais cilvēks,kurš ar mani tā izrīkojās. otrais. man. svarīgais. visā šajā es redzu arī labo. esmu tgd brīvs cilvēks. like,es varu iet un darīt ko gribu,ar ko gribu un kā gribu. iet kaut vai nodzerties un neatskatīties. dzīvot pamatīgā chillā un neuztraukties par saviem vārdiem,jo tie var kādam pamatīgi iecirst. zini,kur ir tava kļūda,mīļā? tevī. paldies. bija jauki,skaisti,neaizmirstami,bet es aizmirsīšu.

c:

šodien atkal kārtējais fight.
zini?
tas laikam ir nepareizi. viss,ko mēs ar tevi darām un tā. tu pateici. es pārpratu. tu nepateici,es tpt pārpratu. es gribu lasīt domas. kāpēc.. pie velna.. vienreiz mūžā es nespēju lasīt domas? kāpēc nevienam nav dotas tādas spējas? vai tiešām neviens nesaprot,ka tad viss būtu ideāli? IDEĀLI? kāpēc tieši tagad? tagad,kad visgrūtāk iet.. kāpēc? uzticība zaudēta. ko es pazaudēšu rīt?

kfjsdfsdfjsdn

Aizmirsti.
viss jūk kopā un brūk.
sapņi saplīsa,pazuda,pārplīsa,aizlidoja.
viss iet uz beigām.
pazuda.
sāp.
bet vienalga.
šķiet,ka nepāries.
bet centīšos.
iešu taisni.
neizskatīšos stulba.
atcerēšos.
un nekad neaizmirsīšu.

I never thought that this could be so hard.

šīs dienas es dzīvoju viena mājās. pilnīgi viena. es izbaudu klusumu un brīdi,kad varu pati valdīt par sevi. pa šīm dienām esmu sapratusi,ka viss nav nemaz tik viegli. bet tomēr,aizmirst ir grūti. tagad man ir daudz laika sev un domām. domām. kāpēc mēs vienmēr tik daudz domājam? kam tas ir nepieciešams? šonakt esmu atkal viena. ierāpos gultā. ieslēdzu uz telefona mūziku. tur skanēja dziesma,kas lika manai sirdij sisties straujāk. kādēļ? galvā rosījās domas un pārdomas,atmiņas par vakardienu,aizvakardienu. es atcerējos to,ka mēs bijām visi četri. no ceturtdienas,kad mēs atkal ar drēbēm ielikāmies putu vannā un smējāmies tā,it kā būtu nenormālas. bet zini,no vienas puses tas ir jauki. tikai mēs saprotam ar tevi visus mūsu nieciņus un prikoliņus,uztveram dzīvi tā,kā neviens cits. es domāju,ka no malas mēs pat izskatāmies jukušas. bēt atkal manas domas apstājās. nu zini tā,it kā iedvesma pazustu.. bet es domāju,ka viņa ir tepat. es viņu jūtu. ^^
es ticu,ka vienu dienu viss būs ideāli. kaut gan,zini? viss jau tagad ir ideāli. es skatos uz tevi un redzu.. es redzu to,ko neviens cits nesaskata. un pats dīvainākais ir tas,ka tu esi pirmais cilvēks uz kuru es skatos un es necenšos iztēloties savādāk. es redzu tevi tādu,kāda esi. es jūtu tevi tādu,kāda esi. esmu jukusi? nē,man vienkārši ir .. es nezinu kā to nosaukt. man nav variantu. bet es zinu vienu,lai kur tu ietu,lai ko tu teiktu,vienmēr būs kaut kas,kas vienos. atceries to sajūtu,kad mums abām likās,ka esam blakus? nu toreiz,kad es braucu autobusā un man likās,ka blakus sēdi tu. es pagriezos tev kaut ko teikt,bet tevis tur nebija. tik dīvaini un neomulīgi palika.
vispār,šī bloga rakstīšanai bija viens nodoms,atbrīvoties no visa stresa un atslēgties.
starp citu,zinājāt,ka vieglāk ir dzīvot ar prātu nevis sirdi? es tagad dzīvoju ar prātu. tā var aizmirst lietas,kuras ir jāaizmirst,bet nekād-īgi nevar.
un vēl kas, es šo blogu iesāku rakstīt par citu cilvēku,bet pabeidzu par vēl citu. tas ir tik dīvaini. es laikam nevaru izlikt savas emocijas un jūtas uz papīra par viņūviņuviņu. bet varbūt tā ir zīme,ka nemaz nevajag? :)